Zvēraudzēta ‘’Lāčplēsis’’ pārtraukusi savu darbību

Pēc 13 gadu sekmīga biznesa, darbu pārtraukusi ūdeļu audzētava "Lāčplēsis". Līdzekļu trūkuma dēļ tā vairs nav spējusi iegādāties dzīvnieku barību, tādēļ nācies likvidēt vairāk kā desmit tūkstošus kažokzvēru. Kas uzņēmējus piespiedis pieņemt šādu dramatisku lēmumu.

Birokrātijas, likumdošanas nepilnību un ierēdņu vienaldzības dēļ iznīcināts veiksmīgs uzņēmums – ar rūgtumu secina zvēraudzētavas saimnieki.

Ainārs Ludbošs, SIA "Lāčplēsis ZF" izpilddirektors: „25 gadi, tā ir mana vienīgā darba vieta, kur esmu ielicis savas zināšanas, prātu. Nu tam ir pielikts punkts."

Ūdeļu audzētava „Lāčplēsis” izveidota 1996. gadā, kad tagadējā vadītāja Dzintra Briede to privatizēja, atdaloties no tāda paša nosaukuma paju sabiedrības. Līdz ar privatizāciju formāli tika pārmantoti arī „Lāčplēša” vecie parādi – 250 tūkstošu latu neapmaksāts sociālais nodoklis. Vēlāk pēc vairākām tiesām ar Valsts ieņēmumu dienestu tas tika norakstīts. Taču ar to nekas nebeidzās. Atsaucoties uz tiesas jau norakstīto parādu, pirms trijiem gadiem kažokzvēru audzētavu tiesā iesūdzēja vēlreiz un pieprasīja atzīt uzņēmuma privatizāciju par nelikumīgu. Lai gan tiesa šo prasību noraidīja, spriedums pārsūdzēts un tiesu darbi turpinās.

Visus šos gadus uzņēmums strādājis ar apskaužamām sekmēm, ik gadu valsts budžetā ienesot ap 80 tūkstošiem latu. Lielvārdes ūdeļādas ir atzītas par izcilām visā pasaulē. Visu nopelnīto naudu saimnieki ieguldījuši fermas attīstībā. Tomēr līdz ar tiesvedības darbiem uzņēmumam atņemta iespēja iegūt ražošanai nepieciešamo finansējumu. Visbeidzot nonācis līdz tam, ka nav bijis iespējams nopirkt ūdeļu barību, kas nepieciešama ap 15 tonnām dienā . Rezultātā „Lāčplēsis” pirms mēneša bijis spiests pieņemt burtiskā nozīmē nāvīgu lēmumu – nokaut vairāk kā desmit tūkstošus selekcionētu dzīvnieku.

Dzintra Briede, SIA "Lāčplēsis ZF" valdes priekšsēdētāja: „Tā kā tiesas process ir ļoti ievilcies un nav zināms, kad būs jauns tiesas process, tad arī bijām spiesti ganāmpulku likvidēt.”

Ainārs Ludbošs: „Uzņēmuma apstādināšana zvērkopībā nozīmē to, ka mēs esam likvidējuši savu visdārgāko, kas ir fermā, tas ir 12,5 tūkstošus vaislas zvēru.”

Likvidējot ūdeles, zaudēti ap 300 tūkstošiem eiro. Pirms liktenīgā soļa fermas vadītāji, lūdzot paātrināt vai atlikt tiesas procesu, vērsušies Tieslietu Ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Maksātnespējas aģentūrā. Tomēr dzirdīgas ausis tā arī nav atraduši.

Ainārs Ludbošs: „Mēs līdz pēdējai dienai cerējām saņemt kādu atbildi no varas iestādēm, ka kāds būs mūsu situāciju ieraudzījis un centīsies izprast.”

Dzintra Briede lēš, ka, piemēram, paātrinātas tiesas procesa gadījumā viss varēja būt citādi. Saimnieki notikušo uzskata par absurdu un ir šokēta. Viņa domā, ka administratora īstenais nolūks ir iegūt kompensāciju 10 procentu apmērā no tiesā piedzītās summas.

Ainārs Ludbošs: „Juridiski es nezinu, bet cilvēciski tas ir briesmīgi.”

Tā kā pret fermeriem šobrīd izvirzīta prasībā par 900 tūkstošiem latu, administratora daļa būtu visai iespaidīga. Ūdeļu audzētāji cer, ka nebeidzamās tiesas beigsies viņiem par labu, taču reizē atzīst, ka neatkarīgi no tiesas lēmuma, uzņēmums ir sagrauts. Šībrīža bilance ir 40 bezdarbnieki, neskaitāmi nenopelnīti tūkstoši, kā arī zaudētas ilūzijas par normālu uzņēmējdarbību Latvijā.